Dr. med. Kristīne Ducena, endokrinologs, LU MPII ārstu prakse P. Stradiņa KUS LKC
Virkne epidemioloģisko pētījumu pierāda, ka cukura diabēts ir viens no nopietnākajiem COVID-19 smagas formas riska faktoriem, savukārt, arī pati COVID-19 infekcija negatīvi ietekmē diabēta gaitu, veicina komplikāciju attīstību un ievērojami palielina mirstības risku. Cukura diabēts ir trešā biežākā blakus slimība pēc aptaukošanās un arteriālās hipertensijas, ko sastop COVID-19 smagos gadījumos.
Prestižais ASV žurnāls Diabetes Care, šī gada septembrī apkopojot 18 mēnešus ilgās pandēmijas sekas, secina, ka vidēji 30–40 % no hospitalizētajiem pacientiem, kam nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā un COVID-19 infekcijas rezultātā iestājas nāve, ir apstiprināts 1. vai 2. tipa cukura diabēts. Vidēji 21–43 % hospitalizēto diabēta pacientu nepieciešama ilgstoša intensīva terapija, mehāniskā ventilācija un letāli ir 25 % gadījumu.
Kas nosaka šo smago slimības gaitu un augsto mirstības risku diabēta pacientiem?
Pirmkārt, jau izsenis zināms, ka personām ar diabētu ir raksturīgs pastāvīgs zemas aktivitātes hronisks iekaisums, ko pierāda arī viegli paaugstināta dažādu iekaisuma marķieru koncentrācija asinīs (piem., CRO, IL-6, utt.) un samazinātā celulārās un humorālās imūnās sistēmas aizsardzība pret infekcijām, kā rezultātā daudz vieglāk izveidojas smagas gaitas nekontrolējams iekaisums.
Otrkārt, paaugstināts cukura līmenis asinīs veicina hiperkoagulāciju jeb aktivē asinsreces procesus, palielinot trombu veidošanās risku, tāpēc cukura diabēta gadījumos biežāk attīstās dažādi tromemboliski notikumi, kā, piemēram, insults, dziļo vēnu trombozes, u.c. Savukārt, COVID-19 infekcijas izsauktais iekaisums var radīt t.s. citokīnu jeb iekaisuma marķieru vētru, kas arī aktivē hiperkoagulācijas procesus un var rezultēties ar tādām nopietnām sekām kā plaušu trombembolija, išēmisks insults vai miokarda infarkts, kuri ir galvenie nāves iemesli smagiem COVID-19 pacientiem.
Treškārt, cukura diabēts nereti kombinējas ar dažādiem riska faktoriem un slimībām, kas palielina smagas formas attīstības risku – vecums, aptaukošanās, arteriāla hipertensija, sirds asinsvadu slimības, hroniska nieru slimība.
Ja analizē atšķirības dzimumu starpā, vīriešiem smagas formas un nāves risks ir augstāks nekā sievietēm: to nosaka gan dzimumhormonu koncentrācija, gan X hromosomu skaits. Pierādīts, ka X hromosoma satur vairāk gēnus, kas nosaka imūnās atbildes reakciju, tāpēc sievietēm ir augstāka imūnās sistēmas kapacitāte cīņā pret vīrusiem, kā arī olnīcu izdalītajam dzimumhormonam estradiolam ir aprakstītas priekšrocības cīņā pret dažādām infekcijas slimībām, jo tas aktivē T šūnu atbildes reakcijas un veicina augstāku antivielu produkciju. Izpētīts, ka samazināta testosterona koncentrācija vīriešiem paaugstina COVID-19 smagas formas iespēju.
Pētījumi demonstrē, ka uzņēmību pret SARS-CoV-2 vīrusu nosaka arī tā receptora spēja piesaistīties AKE2 receptoriem mērķa orgānos. Jaunākie atklājumi rāda, ka hroniski augsts glikozes līmenis asinīs spēj izmainīt gan AKE2 receptoru struktūru, gan to daudzumu. Tas atvieglo vīrusa iekļuvi elpceļos un plaušu audos. Smagas COVID -19 infekcijas laikā nereti vēro arī pārejošu glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs, ko var izskaidrot ar vīrusa spēju piesaistīties tā receptoriem aizkuņģa dziedzera beta saliņu šūnās un izmainīt insulīna sekrēciju.
Savukārt, pacientiem ar aptaukošanos, tāpat kā pie cukura diabēta, veidojas hronisks pastāvīgs zemas aktivitātes iekaisums, hiperkoagulācija, imūnās sistēmas regulācijas traucējumi un ventilācijas grūtības.
Svarīgi pieminēt arī stresa hipeglikēmiju, ko veicina gan akūta infekcija, gan ķirurģiska operācija vai cita akūta slimība. Šādos gadījumos paaugstinās hormonu kortizola, adrenalīna, un glikagona koncentrācija, kuri stimulē glikoneoģenēzi jeb endogēnās glikozes veidošanos aknās, tādejādi palielinot glikozes līmeni asinīs. Tā rezultātā var manifestēties gan pirmreizējs cukura diabēts, gan pasliktināties jau esošs.
Visbeidzot, COVID-19 smagas formas ārstēšanā izmanto glikokortikosteroīdu grupas medikamentus, kam piemīt negatīva ietekme uz diabēta metabolo kompensāciju. Tie paaugstina glikozes līmeni asinīs, palielina insulīna rezistenci un samazina aizkuņģa dziedzera beta šūnu sekretoro funkciju.
Nobeigumā jāsecina, ka virkne nozīmīgu riska faktoru – hronisks persistējošs zemas aktivitātes iekaisums, hiperkoagulācija, aptaukošanās, smagas blakus slimības, kā piemēram, arteriāla hipertensija vai hroniska nieru slimība, bieži kombinējas ar cukura diabētu un viss iepriekš minētais izskaidro smagas COVID-19 formas attīstības risku, īpaši vīriešiem, vecumā virs 70 gadiem. No otras puses, pati COVID-19 smagas formas ārstēšana ar steroīdu medikamentiem arī negatīvi ietekmē (paaugstina) glikozes līmeni un nozīmīgi apgrūtina glikozes kontroli.
Augstāk minēto iemeslu dēļ personām ar cukura diabētu ir ļoti svarīgi vakcinēties pat COVID-19, lai izvairītos no smagas gaitas infekcijas, kas var nopietni ietekmēt ne tikai diabēta gaitu un komplikāciju attīstību, bet arī radīt letālu iznākumu. Būsim atbildīgi pret sevi un citiem!
Tekstā izmantotie saīsinājumi :
SARS CoV-2 – severe acute respiratory syndrome, coronavirus
AKE2r – angiotensīna konvertējošā enzīma2 receptors
Literatūras avoti
- Edward W. Gregg et al.Diabetes and COVID-19: Population Impact 18 Months Into the Pandemic. Diabetes Care 2021;44:1916–1923
- Salvatore Corrao et al.Type 2 diabetes and COVID-19: A Narrative review. Front. Endocrinol 31 March 2021
- Cyril P. Landstra et al. COVID-19 and Diabetes: Understanding the Interrelationship and Risks of A Severe Course. Frontiers in Endocrinology, June 2021 | Volume 12
- Pechkam H et al. Male sex identified by global COVID-19meta-analysis as a risk factor for death and ITU admission. Nature Communications, (2020)11:631