Metabolais sindroms, prediabēts un cukura diabēts .

Dr. med. Indra Štelmane

Neraugoties uz arvien jauniem sasniegumiem medicīnā, saslimstība ar cukura diabētu pieaug katru gadu. Speciālisti uzskata, ka 2010. gada pasaulē cukura diabēta slimnieku skaits sasniegs 220 miljonus. Tostarp arī Latvijā pēc Diabēta reģistra datiem katru gadu pirmo reizi cukura diabētu atrod vairākiem tūkstošiem cilvēku. 2005. gada nogalē bija reģistrēti ap 47 000 cukura diabēta slimnieki, bet 2011. gada nogalē jau 80 000.

 

1. tabula Cukura diabēta kritēriji

Cukura līmenis asinīs (laboratorijā 2 reizes) :

tukšā dūšā > 7.0 mmol/l

2 stundas pēc 75. g glikozes > 11.1 mmol/l

 

1. un 2. tipa diabēts – tās ir cukura diabēta biežāk sastopamās formas. Ar 1. tipa diabētu biežāk saslimst bērni un jauni cilvēki, parasti līdz 30. gadu vecumam un to nereti sauc par bērnu un jaunu cilvēku diabētu. Šo diabēta tipu ārstē tikai ar insulīnu, jo slimības rezultātā aizkuņģa dziedzerī neatgriezeniski tiek bojātas insulīnu producējošās B šūniņas. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera B šūnas un kurš nepieciešams normālai vielu maiņai. Bet diabēta 2. tipu konstatē pieaugušo vecumā, parasti pēc 50 gadiem. 2. tipa cukura diabēta pamatā ir divi faktori, kas savstarpēji kombinējoties noved pie cukura līmeņa paaugstināšanās. Viens no tiem ir izmainīta un traucēta insulīna ražošana B šūnās. Otrs – insulīna rezistence jeb nepilnvērtīga insulīna darbība perifēros mērķa audos ( muskuļos, aknās, tauku šūnās). Taču jāatzīmē, kā pēdējo 10-15 gadu laikā, 2. tipa diabētu atrod arvien jaunākiem cilvēkiem – jau ap 30 gadu vecumu un, kas ir pats satraucošākais, arī bērniem. Bērniem 2. tipa diabētu izdala īpašā formā – MODY diabēts.

Lai gan pēdējos gados nedaudz palielinās saslimstība arī ar 1. tipa diabētu, tomēr milzīgais saslimstības pieaugums galvenokārt ir uz 2. tipa diabēta rēķina, tostarp arī bērniem.

Diagnosticēt diabētu nav sarežģīti – no rīta tukšā dūšā laboratorijā jānosaka cukura līmenis asinīs (1. tabula) vismaz 2 reizes, lai apstiprinātu diagnozi vai cilvēkiem ar palielinātu cukura diabēta saslimšanas risku veicams tā saucamais „cukura slodzes” tests ar 75 g glikozes.

 

Normāls cukura līmenis asinīs noteikts laboratorijā

Tukšā dūšā no rīta < 5.1 mmol/l

Jebkurā dienas laikā < 7.8 mmol/l

 

Bieži diabētu konstatē vēlu un nejauši dažādu blakus slimību gadījumos vai diagnosticējot kādu no paaugstinātā cukura līmeņa asinīs izraisītām komplikācijām. Bet tādas attīstītās, ja cukura līmenim asinīs kaut nedaudz paaugstināts vismaz 5 gadus! Varat jautāt – kā to var nepamanīt un nezināt? Var nezināt, ja cukura līmeni asinīs nepārbauda, un nezināt, jo bieži iztrūkst diabētam raksturīgo simptomu – bieža urinācijas arī naktīs, slāpes (izdzer 3-5 un vairāk litru šķidruma dienā), bet ir mazāk raksturīgas pazīmes – pastiprināts nogurums, miegainība pēcpusdienās, neizskaidrojams svara zudums, dažkārt biežākas strutainas ādas infekcijas un sliktāka brūču dzīšana.

Taču ne visiem cilvēkiem ir vienāds risks saslimt ar cukura diabētu. Ir vairāki faktori, kas veicina cukurslimības attīstību (skat. 2. tabulu) .

 

2. tabula Cukura diabēta riska faktori
2. tipa diabēts 1. pakāpes radiniekam	Paaugstināts asinsspiediens >135/85
Paaugstināts ķermeņa svars	Sievietēm – cukura diabēts grūtniecības laikā
Vecums > 45 gadiem	Smēķēšana
Hiperlipidēmija – palielināts tauku saturs asinīs (holesterīns, triglicerīdi u.c.)	Stress
Dislipidēmija – izmainītas proporcijas starp „labiem” un „sliktiem” taukiem

 

Dažus no tiem mēs nevar ietekmēt, bet daži ir mūsu ziņā. Mēs nevaram ietekmēt savus gadus, ne vienmēr izdodas izvairīties no stresa situācijām un „neņemt tās pie sirds”, bet mums ir iespējas pašiem vairāk kustēties un kļūt aktīvākiem, ēst veselīgi un „šķirties” no liekiem svara kilogramiem. Noteikt cukura līmeni asinīs, zināt savu holesterīna skaitli un asinsspiedienu, bet arī panākt ar veselīgāka uztura, aktivitātes un, iespējams, medikamentu palīdzību, lai tie būtu normāli.

Latvijas Diabēta federācija iesaka pēc 40 gadu vecuma katram vismaz reizi 2 gados pārbaudīt savu cukura līmeni asinīs, bet cilvēkiem ar palielinātu diabēta attīstības risku noteikt cukura līmeni asinīs katru gadu un veikt „cukura slodzes” testu.

Tieši liekais svars un aptaukošanās ir galvenais 2. tipa diabēta saslimstības pieauguma iemesls, tas ir arī sirds slimību attīstības riska faktors. Cilvēki ar 2. tipa diabētu aptuveni 4 reizes biežāk saslimst ar sirds asinsvadu slimībām kā stenokardijām, infarktu, smadzeņu asinsrites traucējumiem un insultu.

Liekie svara kilogrami var novietoties viduklī (vēdera jeb ābolveida aptaukošanās) vai uz gurniem (bumbierveida aptaukošanās). Vēdera aptaukošanās ir nevēlamāka. Tauki nogulsnējas ne tikai uz vēdera, bet arī arī ap iekšējiem orgāniem. Tie traucē iekšējo orgānu normālu funkciju, kā arī izdala dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas vairāku gadu garumā galu galā ietekmē cukura un tauku vielu maiņu, attīstās insulīna rezistence. Insulīna rezistence noved pie cukura līmeņa asinīs pakāpeniskas palielināšanās un holesterīna, īpaši „sliktā” jeb zema blīvuma holesterīna (ZBLH) un triglicerīdu (TG) līmeņa pieauguma asinīs un asinsspiediena paaugstināšanās. Vairākās valstīs diabēta un sirds slimību speciālisti vielu maiņas traucējumus, kamēr vēl cukura līmenis asinīs ir normas robežās vai tikai nedaudz paaugstināts, piem., tikai cukura līmenis asinīs tukšā dūšā, nesasniedzot cukura diabētam raksturīgos skaitļus, sauc par prediabētu, tādējādi akcentējot traucējumu nopietnību un vajadzību tos savlaicīgi likvidēt.

Metabolais sindroms – riska faktoru kopums (3. tabula), kas palielina kā cukura diabēta, tā sirds slimību attīstības risku. Metabolā sindroma diagnoze – palielināts vidukļa apkārtmērs plus vēl vismaz divi šī sindroma kritēriji. Metabolā sindroma veicinošie faktori ir mazkustīgs dzīves veids un smēķēšana. Tas var būt cilvēkiem pat ar normālu ķermeņa masu, jo noteicošais faktors ir vidukļa apkārtmērs. Aptuveni 5% cilvēku ar normālu svaru ir metabolais sindroms. Taču cilvēkiem ar lieku svaru metabolo sindromu var konstatēt jau 22%, bet cilvēkiem ar adipozitāti – 60 %.

 

3. tabula Metabolā sindroma kritēriji 

Vidukļa jeb vēdera aptaukošanās: vidukļa apkārtmērs > 94 cm (vīriešiem) un > 80 cm (sievietēm)

Triglicerīdi (TG) > 1.7 mmol/l

ABLH jeb „labais”holesterīna < 1.03 (vīriešiem) vai < 1.29 (sievietēm)

Asinsspiediens > 135/85 (bez ārstēšanas)

Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) > 5.6 mmol/l

Starptautiskās Diabēta Federācijas kritēriji

 

Cilvēki ar metabolo sindromu 9-30 reizes biežāk saslimst ar 2. tipa diabētu un līdz 4 reizēm biežāk ar sirds asinsvadu slimībām. Tāpēc pēdējos gados arvien vairāk runā par kardiometabolo risku. Sirds slimību „pulkstenis” var sākt tikšķēt vēl pirms cukura diabēta attīstības!

Savu kardiometabolo risku katrs var novērtēt pats itin viegli –mērot vidukļa apkārtmēru precizēt aptaukošanās lokalizāciju un novērtēt. Ar vidukļa apkārtmēra novērtējumu un metabolā sindroma kritērijiem varat iepazīties 3. tabulā.

Sava veselība ir katra paša rokās. Būtiski ir saprast, ka novēršot riska faktorus, var izvairīties no priekšlaicīgas sirds asinsvadu slimību un diabēta attīstības. „Nepatikšanas” var novērst pirms tās sākušās, mainot ikdienas ieradumus un dzīves stilu. Veselīgs, daudzpusīgs uzturs un katram piemērota fiziska aktivitāte ir pirmās zāles riska faktoru ārstēšanā. Taču bez pārējo ģimenes locekļu, darba biedru, draugu un kaimiņu atbalsta un izpratnes ikdienas ēšanas un aktivitātes ieradumus mainīt grūti. Tikpat svarīga ir informācija, zināšanas un labvēlīga attieksme visā sabiedrībā.