Hipoglikēmijas

Profesors Alvils Helds

Viena no akūtajām cukura diabēta komplikācijām ir strauja asins cukura līmeņa pazemināšanās – hipoglikēmija. Tā var izsaukt smadzeņu darbības traucējumus, sirds darbības ritma izmaiņas, infarktu un pēkšņu nāvi. Lai labāk izprastu hipoglikēmijas der zināt, ka cukurs (glikoze) ir organisma šūnu galvenais enerģētiskais materiāls. Vairums šūnās cukura izmantošanu nosaka insulīns. Ja tā asinīs ir par maz, tad neskatoties pat uz paaugstinātu cukura koncentrāciju asinīs, vairums organisma šūnu dažādos orgānos un audos cieš no cukura tŗūkuma. Tātad cukura diabēta slimniekiem, ja slimība netiek adekvāti ārstēta, veidojas paradoksāla situācija. Cukura līmenis asinīs ir paaugstināts, bet organisms to nespēj izmantot, un šūnām trūkst enerģētiskā materiāla.

Viens no cukura diabēta ārstēšanas pamatuzdevumiem ir panākt, lai cukura izmantošana būtu kā veselam cilvēkam, vienlaikus nepieļaujot tā asins līmeņa svārstības ārpus normālajām robežām . Ar pašlaik pieiejamām dažādu grupu „ diabēta” tabletēm , insulīniem un to analogiem vairums pacientiem varam panākt cukura līmeni asinīs tuvu normālam. Tomēr, cenšoties aizvien vairāk intensificēt ārstēšanu un mēģinot nodrošināt cukura līmeni asinīs atbilstoši vesela cilvēka rādītājiem (pēc HbA1c ap 6,5%), pieaug hipoglikēmiju biežums ar no tā izrietošajām sekām. Lai novērstu vai vismaz ievērojami samazinātu šīs akūtās komplikācijas biežumu, jebkuram pacientam – gan tādam, kam ārstēšanā ir insulīns vai tā analogi, gan, ja ārstēšanu veic ar tabletējamajiem preparātiem, jāzin hipoglikēmiju pazīmes.

 

HIPOGLIKĒMIJAS PAZĪMES

Vispirms jāakcentē, ka hipoglikēmijas attīstās pēkšņi, minūšu nevis stundu laikā. Parādās bada sajūta, izsalkums, kas nereti ir kopā ar aukstiem sviedriem, nemiera sajūtu un sirdsklauvēm. Daļai var būt apjukuma sajūta, orientēšanās traucējumi, tirpšana ,slikta dūša ,redzes traucējumi. Smagos gadījumos krampji. Ir zināmi gadījumi, kad hipoglikēmijas laikā slimnieka uzvedība, izturēšanās kļūst neadekvāta. Var būt nemotivēta agresivitāte.

Hipoglikēmijas pazīmes dažādiem indivīdiem var atšķirties, arī vienam un tam pašam pacientam, kam hipoglikēmijas ir bieži un daļa no tām ir smagas, ar laiku pazīmes var mainīties. Jāzin,ka smagu un atkārtotu hipoglikēmiju rezultātā rodas smadzeņu šūnu neatgriezeniski bojājumi, kas noved pie personības izmaiņām, jo smadzenes īpaši to garozas daļa ir ļoti jūtīgas pret cukura deficītu. Jo zemāka asins cukura koncentrācija un jo t ā ir ilgāku laiku, jo vairāk šūnu iet bojā. Tā rezultāta ļoti smagos gadījumos var notikt smadzeņu garozas funkcijas zudums (dekortikācija),un ja slimnieks izdzīvo, tas kļūst kopjams uz visu atlikušo dzīves laiku.

• Kapilārās asinīs mērot ar glikometru par hipoglikēmiju jādomā, ja cukura līmenis asinīs < 4 mmol/l .

Jāzina kādi asins cukura mērījumi liecina par hipoglikēmiju. Te jāsaka, ka dažādu organizāciju vadlīniju definīcijas atšķiras. Biežākā hipoglikēmijas robežjosla tiek minēti 3,4 mmol/l. Tomēr jāatzīmē, ka dažādiem indivīdiem iepriekš minētie simptomi vai to daļa var parādīties gan pie augstākiem cukura rādījumiem, gan arī pie zemākām. Nozīme ir apstāklim kāds un cik ilgi bijis paaugstināta cukura līmenis asinīs. Ja ilgāku laiku slimniekam cukura līmenis bijis ievērojami paaugstināts, tad tam strauji pazeminoties pat līdz normāliem skaitļiem,piem.,5-6 mmol/l , var sākt izjust kādas hipoglikēmijas pazīmes. Ja bijušas biežas hipoglikēmijas, tad ar laiku tai raksturīgas pazīmes iestājas pie aizvien zemāka cukura līmeņa asinīs. Atīstās, tā saucamais hipoglikēmiju nesajušanas fenomens, kas draud ar savlaicīgas palīdzības nesniegšanu un bēdīgu iznākumu.

 

HIPOGLIKĒMIJU CĒLOŅI

Jebkuram cukura diabēta pacientam jāzin hipoglikēmiju cēloņi. Daudzi uzskatīja un vēl tagad uzskata, ka visbiežāk hipoglikēmijas ir slimniekiem, kuri ārstēšanā saņem insulīna preparātus. Te jāsaka, ka šis komplikācijas biežums starp ar insulīnu ārstētajiem un tablešu lietojošajiem jau sāk izlīdzināties. No tabletētajiem preparātiem biežāk hipoglikēmijas izraisa spēcīgas un ilgas darbības insulīna producēšanas stimulatori – sulfonilurea grupa (piem.,glibenklamīds, glimeperīds, glipizīds u.c.).Lietoti vieni paši praktiski hipoglikēmijas neizraisa metformīna un jaunās preparātu grupas inkretīni preparāti (piem., sitagliptīns, vildagliptīns, liraglutīds u.c.). Tālāk aplūkosim situācijas, kad ārstēšanas laikā var rasties hipoglikēmijas:

• Ja insulīna vai tabletējamo preparātu (sulfonylurea grupa) devas ir neatbilstoši lielas ( izlaista ēdienreize, nav apēsts pietiekoši daudz ogļhidrātu, ir bijusi lielāka fiziskā slodze, ir lietots alcohols)

• Ja ir kāda smaga nieru vai aknu slimība. Jāņem vērā, ka insulīni un tabletējamie preparāti noārdās šajos orgānos. Ja devas netiek samazinātas, var attīstīties hipoglikēmijas.

• Ja ir kāda gremošanas orgānu slimība, kas rada caureju, vemšanu, barības uzsūkšanās traucējumus.

 

KĀ RĪKOTIES

Praktiski svarīgi zināt, kā jārīkojas, ja parādās kādas no hipoglikēmiju pazīmēm. Tā kā hipoglikēmijas attīstās strauji vilcināšanās nav pieļaujama. Ja ir pieietams glikometrs ,tad dažu minūšu laikā iespējams pārbaudīt,. vai pazīmes atbilst hipoglikēmijai. Ja tas nav iespējams, tad nekavējoties jāuzņem kādi vienkāršie cukuri, kas strauji uzsūcas, piem., jāizdzer glāze saldas sulas, 5-6 glikozes tabletes vai ar cukuru saldināts dzēriens. Ja 1.tipa cukura diabēta slimniekam ir neskaidra apziņa un rīšanas traucējumi, jāievada tā 1 mg glikagons muskulī.

Ja 2.tipa cukura diabēta slimniekam, kurš ārstēšanā saņēmis sulfonylurea preparātus, attīstījusies hipoglikēmija ar izteiktām pazīmēm, tad pēc vienkāršo cukuru saņemšanas izsaucama ātrā palīdzība, un slimnieks stacionējams, jo būs nepieciešami papildus pasākumi slimnīcas apstākļos.

 

KĀ IZVAIRĪTIES

Hipoglikēmiju novēršanā galvenā nozīme ir apmācībai. Katram jāprot realizēt asins cukura līmeņa paškontroli ar adekvātām ēšanas un fiziskās aktivitātes korekcijām. Ja lietojot kādus preparātus vai to kombinācijas parādās svara pieaugums, pastiprināta apetīte kādā diennakts laikā, tas var liecināt par slēptām hipoglikēmijām. Tad ar glikometru jāpārbauda šajos laikos cukura līmenis, un kopā ar ārstu jāveic ārstēšanas savlaicīga korekcija.

Ja jūs pamostieties no rīta nosvīdis un slikti izgulējies, un pārbaudot cukura līmeni tas ir ievērojami paaugstināts, ne vienmēr tas liecina par augstu asins cukura līmeni naktī. Iespējams arī, ka naktī bijusi slēpta hipoglikēmija, kas pēc “atsitiena” mehānisma izsaukusi augstu cukura līmeni asinīs pēc pamošanās. Lai to pārbaudītu uzlieciet modinātāja zvanu uz nākošās nakts vidu, un ar glikometru pārbaudiet. Tikai pēc tam mainiet ārstēšanu nākošajā dienā.

Ja jūs no rīta jau ziniet, ka dienā būs gaidāma lielāka fiziskā slodze, padomājiet par hipoglikēmiju profilaksi ar papildus lielāku ogļhidrātu daudzuma apēšanu vai ar cukura limeni pazeminošo preparātu devu samazināšanu. Ņemiet līdzi 250-330 ml pudelīti ar saldu šķidrumu, lai vajadzības gadījumos spētu likvidēt hipoglikēmiju jau pašā sākumā. Esiet uzmanīgi ar alkohola lietošanu. Ja neizvairieties no alkohola lietošanas vakara viesībās, neinjicējiet vakara insulīna devu. Ja lietojiet tabletējamos preparātus, nelietojiet vakarā vai samaziniet sulfoniurea preparātu devu no ŗita.

Ja ir svara pieaugums un nelielas vai slēptās hipoglikēmijas, pārrunājiet ar ārstu tās iespējamos cēloņus.