Kā kontrolēt diabētu saslimšanas laikā?

Pirms jebkādas rīcības, konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu. Visu rakstu var lasīt žurnāla SAULE (Aprīlis 2020), kā arī špiežot šeit.

Kas notiek, kad diabēta pacients ir saslimis?

Kad diabēta pacients ir saslimis, viņa organisms reaģē, saslimšanas nomākšanai izdalot hormonus. Šo hormonu izdalīšanos var ierosināt dažādas saslimšanas, piemēram, infekcijas, sirds un asinsvadu sistēmas išēmiskas komplikācijas, gastroenterīts, dehidratācija u.c. 

Hormoni, kas izdalās saslimšanas laikā, paaugstina cukura līmeni asinīs, vienlaikus kavējot insulīna spēju to pazemināt. Pacientiem ar cukura diabētu pat viegla saslimšana var izraisīt bīstami augstu cukura līmeni asinīs. Tas, savukārt, var ierosināt dzīvībai bīstamas komplikācijas, piemēram, diabētisko ketoacidozi vai hiperosmolāru hiperglikēmiju.

Saslimšanas, kas ietekmē glikozes līmeni asinīs:

  • saaukstēšanās vai gripa, arī COVID-19,
  • rīkles iekaisums,
  • urīnceļu infekcijas,
  • bronhīts vai dziļo elpceļu infekcijas,
  • gremošanas traucējumi un caureja,
  • ādas infekcijas, piemēram, abscess (īpaši tad, ja šo saslimšanu gadījumā rodas drudzis vai ir paaugstināta ķermeņa temperatūra).

Nozīmīga ietekme uz cukura līmeni asinīs ir arī kortizola lietošanas sākšanai vai tā devas palielināšanai.

Turpmākās rīcības plānošana

Diabēta acientiem, viņu aprūpētājiem un ar cukura diabētu slimu bērnu vecākiem kopā ar veselības aprūpes speciālistiem ir jāizstrādā plāns rīcībai saslimšanas gadījumā.

Viņiem jāpārrunā:

  • vēlamais glikozes līmenis asinīs saslimšanas laikā, 
  • nepieciešamie pielāgojumi zāļu lietošanā (piemēram, insulīna deva
    un tā ievadīšanas biežums),
  • situācijas, kurās noteikti jāsazinās ar
    veselības aprūpes speciālistiem, 
  • tas, cik bieži jākontrolē cukura un ketonvielu līmenis asinīs. 

Iespējams, ka saslimšanas gadījumā insulīns būs jālieto papildu devās, jo glikozes līmenis asinīs var paaugstināties pat tad, ja pacients nespēj normāli ēst vai dzert. 

Ketoacidozes simptomi:

  • glikozes līmenis asinīs pārsniedz 15 mmol/l,
  • ketonvielas urīnā,
  • slāpes.

Neatliekama palīdzība jāmeklē tad, ja ir:

  • vemšana,
  • paātrināta elpošana un elpa smaržo pēc augļiem,
  • vēdersāpes,
  • samaņas traucējumi.

Kādos gadījumos jāsazinās ar ārstu?

Diabēta pacientam ir jāsazinās ar savu veselības aprūpes speciālistu šādos gadījumos:

  • ja viņš nav pārliecināts, kā rīkoties;
  • ja ir atkārtota vemšana (uzņemtā pārtika vai dzēriens nepaliek ķermenī ilgāk par sešām stundām), jo ātri var rasties ļoti stipra organisma atūdeņošanās;
  • ja vairāk nekā 24 stundas asinīs ir augsts glikozes līmenis,
  • ja rodas simptomi, kas varētu liecināt par diabētiskas ketoacidozes rašanos.

Vispārējie norādījumi par diabēta kontroli saslimšanas laikā

Ja saslimst diabēta pacients, turpmākie norādījumi jāievēro pat gadījumos, kad glikozes līmenis asinīs
ir vēlamā diapazonā:

  • Pretdiabēta zāles jālieto kā parasti. Nekad nedrīkst pārtraukt insulīna lietošanu.
  • Glikozes līmenis asinīs jānosaka ik pēc četrām stundām un rezultāti ir jāpieraksta.
  • Jāuzņem papildu (kalorijas nesaturošs) šķidrums*, un jācenšas ēst kā parasti.
  • Katru dienu jānosveras. Novājēšana normālas ēšanas gadījumā liecina par augstu glikozes līmeni asinīs.
  • Temperatūra jāmēra katru rītu un katru vakaru.

Drudzis var liecināt par infekciju.

*Jāuzņem daudz šķidruma – no 120 līdz 180 ml ik pēc pusstundas, lai novērstu organisma atūdeņošanos. Iespējams, ka jādzer arī cukuroti dzērieni, jo ar pārtiku vien nav iespējams uzņemt 50 gramus ogļhidrātu. Taču cukuroto dzērienu daudzums rūpīgi jākontrolē, lai cukura līmenis asinīs nepaaugstinātos pārmērīgi.